Seviļā ciemojos pie draudzenes, un nu arī viņa varēja ievilk elpu, kad sveika un vesela beidzot esmu ieradusies. Šī Spānijas pilsēta mani apbūra praktiski uzreiz. Seviļa ir pilsēta Spānijas dienvidos, Gvadalkiras upes krastos. Tā ir Andalūzijas (vienas no 17 Spāniju veidojošiem apgabaliem) un Seviļas provinces galvaspilsēta. Pilsēta tiek uzskatīta par visas dienvidu Spānijas kultūras, mākslas un finanšu centru. Pēdz iedzīvotāju skaita tā ir ceturtā lielākā Spānijas pilsēta.
Tā kā ierados diez gan vēlu, pirmais vakars pagāja pastaigās pa naksnīgajiem Seviļas parkiem un vecpilsētu.
Šis ir skaistais Plaza de Espaņa, kur, laternu gaismu atpsulgiem draiskojoties ūdenī, gandrīz ik uz soļa uzdūramies kādam mīlas pārņemtam pārītim. Šo noteikti var iekļaut pasaules randiņu vietu sarakstā. :)
Šajā vakarā es iemīlēju Seviļu. Pastaigājoties pa vecpilsētas bruģi, es aizvēru acis un ļāvos skaņām. Bezrūpīgā spāņu čalošana skanīgajā valodā, zirgu pakavu dipoņa, attālās ērģeļu skaņas, kas nāca no kādas baznīcas, kur šķiet, kāda erģeļmeistare gatavoja savu repertuāru, mani aiznesa uz gadsimtu, kad dāmas nesāja kuplas kleitas, bruņinieki, tērpušies bruņās un ar zobenu pie sāniem sava staltā kumeļa mugurā, jāja pie mīļotās. Seviļa noteikti ir vieta, kur gribu atgriezties un pasapņot...
Kad savus sapņus biju izsapņojusi vakara pastaigās, nākamajā dienā devāmies Seviļas vēstures objektu apskatē. Tā kā to ir ļoti daudz, un visi ir tā vērti, lai stāstā, ko tie stāsta, rūpīgi ieklausīties, vienā dienā vairāk par trim nav iespējams apskatīt. Pirmais mūsu apskates objekts bija Indiju Galvenais arhīvs (Archivo General de Indijas) - senu Amerikas izpētes un iekarošanas dokumentu krātuve. Šī krātuve sevī glabā gan Kristofera Kolumba ceļojumu piezīmes, gan citus daž ne dažadākos piedzīvojumus un varoņdarbus. Vēstures liecības tiek glabātas plauktos, kuru kopējais garums sastāda vairāk kā 7km!
Seviļas katedrālē ( Catedral de Sevilla), kas ir lielākā gotiskā katedrāles un trešais lielākais kristiešu templis pasaulē, atrodas Kristofera Kolumba sarkofāgs. Šī katedrāle ievērojama ne tikai ar Kristofera Kolumba sarkofāgu, bet arī ar grezno noformējumu un augsto zvanu torni Giralda.
No Giralda paveras brīnumains skats uz Seviļu. Var baudīt gan pilsētas ainas, gan arī priecēt acis ar pašas katedrāles greznajo arhitektūru. Tomer, baudot skaistos skatus nedrīks aizmirst palūkoties pūlkstenī. Katru stundu un pustundu tiek iekustināti lielie baznīcas zvani. Esot kādā parciņā, vai laiski staigājot pa Seviļas ielām, zvanu skaņa ir patiesi patīkams baudījums, tomēr, esot tik tuvu tiem, zvanu skaņas kļūst asi griezīgas un mudina ātriem soļiem rikšot lejā pa šaurajām vītņveida kāpnēm.
Izejot no biezajiem mūriem, uz ielas mūs sagaidīja spožais saules sveiciens, kas pavisam drīz vedināja mūs atkal patverties mandarīnu koku ēnā, bet arī tā mūs neveldzēja ilgstoši. Septembra vidus Seviļā vēl ir pietiekami karsts, šajā dienā temperatūra sasniedza +38 grādu atzīmi pēc Celsija, tā kāmums nekas cits neatlika kā vien meklēt nākamo apskates objektu kas paglābtu mūs no pārkaršanas saulē. Un tā mēs attapāmies Seviļas lepnuma pasaikainās viduslaiku karaļpils Alkazar mūros.
Alkazar karaļpils sākta celt 1364. gadā uz mauru pils mūriem. Alkazar ir piļu grupa, kas ir otrs no UNESCO Pasaules mantojumā iekļautajiem objektiem Seviļā. Šī pils grupa tūkstoš gadu garumā bijusi varas centrs un karaliskā rezidence, bet mūsdienās saglabājies kā viens no ievērojamākajiem Mudejar stila paraugiem.
Muderaj stils tiek dēvēts par Āfrikas dāvanu Eiropai un tam raksturīga arhitektūras un mākslas izpratne, kas radusies cieši blakus pastāvot kristiešu un arābu kultūrai)
Alkazara greznie griesti ir Mudejar arhitektūras stila spilgts piemērs. Griezti atgādināja lielu apelsīna pusi, vai kādu zelta olas čaumalu. Veroties grieztos, bija sajūta, ka acis žilbst no to krāšņuma un varenības. Šādos brīžos es varu tikai apbrīnot cilvēku izdomu un varēšanu radīt ko tik neatkārtojamu un grandiozi skaistu.
Mudejas arhitektūras stilu varēja saskatīt ik uz soļa Alkazar piļu komplektā - krāšņajās flīzēs, sarežģītiem metālkalumiem un kristiešiem neizprotamos tekstos greznotajās telpās.
Alkazar ir ļoti krāšņs no iekšpuses, bet tie dārzi, kas ieskauj pilis.....stundām ilgi var ļauties nesteidzīgās pastaigās un baudīt dažādo ziedu un koku aromātu un daiļumu. Dārzi izvedoti kā labirinti ar nevainojamu simetriju un precizitāti. Klīstot pa dārziem, pilnīgi "atslēdzāmies" no realitātes, līdz mūsu idilli pārtrauca divi saniknoti apsargi, caur rācijām nodod informāciju citiem, ka ir atraduši mūs (draudzene saprot spāņu valodu, un iztulkoja "laipnos" vardus, kurus apsargi veltīja ). Izrādās Alkazar tika slēgts jau pirms 40 min! :)
Seviļas katedrālē ( Catedral de Sevilla), kas ir lielākā gotiskā katedrāles un trešais lielākais kristiešu templis pasaulē, atrodas Kristofera Kolumba sarkofāgs. Šī katedrāle ievērojama ne tikai ar Kristofera Kolumba sarkofāgu, bet arī ar grezno noformējumu un augsto zvanu torni Giralda.
No Giralda paveras brīnumains skats uz Seviļu. Var baudīt gan pilsētas ainas, gan arī priecēt acis ar pašas katedrāles greznajo arhitektūru. Tomer, baudot skaistos skatus nedrīks aizmirst palūkoties pūlkstenī. Katru stundu un pustundu tiek iekustināti lielie baznīcas zvani. Esot kādā parciņā, vai laiski staigājot pa Seviļas ielām, zvanu skaņa ir patiesi patīkams baudījums, tomēr, esot tik tuvu tiem, zvanu skaņas kļūst asi griezīgas un mudina ātriem soļiem rikšot lejā pa šaurajām vītņveida kāpnēm.
Izejot no biezajiem mūriem, uz ielas mūs sagaidīja spožais saules sveiciens, kas pavisam drīz vedināja mūs atkal patverties mandarīnu koku ēnā, bet arī tā mūs neveldzēja ilgstoši. Septembra vidus Seviļā vēl ir pietiekami karsts, šajā dienā temperatūra sasniedza +38 grādu atzīmi pēc Celsija, tā kāmums nekas cits neatlika kā vien meklēt nākamo apskates objektu kas paglābtu mūs no pārkaršanas saulē. Un tā mēs attapāmies Seviļas lepnuma pasaikainās viduslaiku karaļpils Alkazar mūros.
Alkazar karaļpils sākta celt 1364. gadā uz mauru pils mūriem. Alkazar ir piļu grupa, kas ir otrs no UNESCO Pasaules mantojumā iekļautajiem objektiem Seviļā. Šī pils grupa tūkstoš gadu garumā bijusi varas centrs un karaliskā rezidence, bet mūsdienās saglabājies kā viens no ievērojamākajiem Mudejar stila paraugiem.
Muderaj stils tiek dēvēts par Āfrikas dāvanu Eiropai un tam raksturīga arhitektūras un mākslas izpratne, kas radusies cieši blakus pastāvot kristiešu un arābu kultūrai)
Mudejas arhitektūras stilu varēja saskatīt ik uz soļa Alkazar piļu komplektā - krāšņajās flīzēs, sarežģītiem metālkalumiem un kristiešiem neizprotamos tekstos greznotajās telpās.
Alkazar ir ļoti krāšņs no iekšpuses, bet tie dārzi, kas ieskauj pilis.....stundām ilgi var ļauties nesteidzīgās pastaigās un baudīt dažādo ziedu un koku aromātu un daiļumu. Dārzi izvedoti kā labirinti ar nevainojamu simetriju un precizitāti. Klīstot pa dārziem, pilnīgi "atslēdzāmies" no realitātes, līdz mūsu idilli pārtrauca divi saniknoti apsargi, caur rācijām nodod informāciju citiem, ka ir atraduši mūs (draudzene saprot spāņu valodu, un iztulkoja "laipnos" vardus, kurus apsargi veltīja ). Izrādās Alkazar tika slēgts jau pirms 40 min! :)
Jautri ķiķinādamas pametām Alkazar un devāmies atvilk elpu pirms vakariņām.
Vakariņu laiku pavadījām jautrā spāņu restorānā, baudod vēlā vakara silto laiku un spāņu nebeidzamās skaļās debates pie blakus galdiņa. Jā, spāņi ir dauz skaļāki uzvedībā kā mēs, piezemētie, nosvērtie latvieši, tādēļ pirmajā dienā gribējās atskatīties ik pa brīdim, kas tur uz ko klaigā, bet ātri pieradu un pat nemanot sāku uzvesties un runāt skaļāk. :)
Vakariņojot sagaidījām manu draugu Francesco, jo ceļojumu turpinu Marokā, kur tomēr vienai negribējās doties. Jā, iespējams stereotipi, bailes no nezināmā, no valodas barjeras utt. bet tomēr šoreiz izlēmu, ka drošāk un arī interesantāk ir apskatīt Maroku divatā. :)
Vakarēšana ievilkās līdz vēlai naktij, bet jau no rīta cēlāmies agri, agri, lai ātri samestu mantas mugursomās un uz Maroku prom! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru